Akustiskā koncertzāle ĪLE
Vācu baroka pērles akustiskajā koncertzālē ĪLE
2024. gada 3. augustā plkst. 20.00
DUO POETICO
Gunta Smirnova – soprāns, Rafaels Ter-Sahakjans – vijole un Jekaterina Kofanova – ērģeles
Ansambļa DUO POETICO radošo kodolu veido divi mūziķi – latviešu soprāns Gunta Smirnova un armēņu vijolnieks Rafaels Ter-Sahakjans.
Gunta Smirnova pazīstama kā izcila baroka mūzikas interprete, kas sadarbojas ar tādiem senās mūzikas lielmeistariem kā Renē Jakobs, Andrea Markons un Tons Kopmans. Gunta Smirnova absolvējusi Bāzeles Senās mūzikas akadēmiju, vokālās prasmes pilnveidojusi arī Cīrihes Mākslu augstskolā. Dziedātāja uzstājusies Cīrihes un Bāzeles Operteātros, Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē, Ķelnes Filharmonijā, Barselonas Liceja teātrī, kā arī ir regulāra viešņa Leipcigas Tomasa baznīcā.
Rafaels Ter-Sahakjans ir daudzpusīgs mūziķis, kas vijoļspēli apguvis Lozannas un Lucernas Mūzikas akadēmijā Šveicē. Baroka vijoles prasmēs papildinājies pie Braiena Dīna. Vijolnieks regulāri uzstājas ar dažādiem Šveices orķestriem un kamermūzikas kolektīviem, piedalījies arī daudzu jaundarbu pirmatskaņojumos.
Duetam koncertā pievienosies Bāzeles Sv. Pētera baznīcas galvenā ērģelniece Jekaterina Kofanova. Virtuoza mūziķe, starptautisku konkursu laureāte, kas regulāri koncertē visā Eiropā, sadarbojas ar daudziem pazīstamiem orķestriem un solistiem, kā arī ir mākslinieciskā vadītāja koncertu sērijai “Orgelmusik St.Peter Basel”.
Akustiskajai koncertzālei ĪLE DUO POETICO mūziķi ir izvēlējušies programmu, kas īpaši veltīta vācu barokam. Tajā satiekas divi ļoti nozīmīgi komponisti – Johans Sebastians Bahs un Georgs Frīdrihs Hendelis – kas dzimuši vienā mēnesī, vienā gadā un pat ģeogrāfiski netālu viens no otra, taču dzīvē nekad nav satikušies. Programma pārsteigs ar to, ka itāļu operu un angļu oratoriju meistara Hendeļa mūzika šoreiz skanēs viņa dzimtajā – vācu – valodā. Izskanēs trīs no viņa pazīstamjām “Deviņām vācu ārijām”, kas ir izsmalcinātas kamermuzikālas miniatūras ar slavenā dzejnieka Bartolda Heiniha Brokes tekstiem. Savukārt, garīgās mūzikas ģēnija Baha vokālo daiļradi programmā pārstāvēs ārijas no viņa laicīgajām kantātēm (“Kāzu kantātes” BWV 202 un “Ganiņu kantātes” BWV 249a).
Vairāku Baha skolnieku, kā arī viņa dēla Karla Filipa Emanuela Baha kompozīcijas programmas otrajā daļā ieskicēs vācu mūzikas stilistisko attīstību 18.gs.beigās. K.F.E. Baha kamerkantāte “Pavasaris” pārlikumā soprānam, vijolei un ērģelēm šajā koncertā izskanēs pirmo reizi.
G. F. Hendelis “Deviņas vācu ārijas”
Singe, Seele, Gott zum Preise
Dziedi, dvēsele, par godu Dievam, kurš tik gudri visu pasauli ir krāšņi izdaiļojis; kurš mūs iepriecina caur dzirdēto; kurš mūs saviļņo caur redzēto – kad viņš kokiem un laukiem liek uzplaukt ziedos. Esi slavēts, esi godāts!
Süße Stille, sanfte Quelle
Jaukais klusums, tu – mierīgas paļāvības maigais avots. Dvēsele jau līksmojas, kad acu priekšā iztēlojos mums apsolīto mieru, kas mūs sagaida pēc visiem šīs zemes darbiem un pūliņiem.
Flammende Rose, Zierde der Erden
Liesmojošā roze, šīs zemes rota, spožu dārzu apburošais krāšņums! Acīm, kas ierauga tavu vienreizīgumu, jābrīnās par redzēto daiļumu un jāatzīst, ka tevi ir radījis Dievišķais pirksts.
J. S. Bahs, Ārija no “Kāzu kantātes” BWV 202
Sich üben im Lieben
Vingrināties mīlinoties, uzjautrināties jokojoties – tas ir labāk nekā ļauties floras pārejošajiem priekiem. Šeit bango viļņi, šeit uz lūpām un uz krūtīm smejas un viļņojas uzvaras palmas.
J. S. Bahs, Ārija no “Ganiņu kantātes” BWV 249a
Hunderttausend Schmeicheleien
Simtiem tūkstoš valšķību bango man krūtīs. Un par kaisli, kas ietver tik lielu maigumu, mana mēle nevar vairs klusēt.
Par Guntu Smirnovu
Centrālo vietu dziedātājas repertuārā ieņem solo partijas baroka lielfomas darbos, taču arī viņas baroka kamermūzikas, kā arī bakora operlomu interpretācijas izpelnījušās augstu kritiķu atzinību. Līdzās Hendeļa oratorijām un Baha pasijām dziedātāja Bāzeles Stadtcasino koncertzālē izpildījusi arī Mocarta Rekviēmu (ar La Cetra baroka orķestri) un Do-minora mesu (ar Bāzeles Kamerorķestri). Kā īpaša 2024. gada muzikālā virsotne minama uzstāšanās vēsturiskajā Vičencas Olimpiskajā teatrī, tādu kolēģu vidū kā Sāra Mingardo, Kristians Vāgners, Rafaels Hēns atskaņojot J.S. Baha Jāņa pasiju.
2023. gadā dziedātāja debitēja Brēmenes mūzikas festivālā, kopā ar diriģentu Andrea Markonu un Baroka orķestri La Cetra prezentējot soloprogrammu “Musica Veneziana”. Gunta Smirnova regulāri uzstājas arī Leipcigas Tomasa baznīcā, sadarbībā ar Gewandhausorchester un Tomasa baznīcas galveno ērģelnieku Johannesu Langu izpildot J.S. Baha kantātes.
Pēc diriģenta Renē Jakobsa uzaicinājuma dziedātāja 2021. gadā devās turnejā, lai Ķelnes filharmonijā, Amsterdamas Concertgrbouw koncertzālē, kā arī Barselonas Liceja teātrī izcilā dziedātāju sastāvā atskaņotu G.F. Tēlemana operu “Orfejs”.
Viesojusies arī Cīrihes Operā (H. Holigera operā “Lunea”) un Bāzeles Operas teātrī (Baleta iestudējumos ar A. Vivaldi “Juditha triumphans” un G.B. Pergolēzi “Stabat Mater” mūziku). Guntas Smirnovas skatuves lomu repertuārā ir daudzas baroka partijas tādu komponistu operās kā H. Pērsels, K. Monteverdi, E.M. Gretrī un G.F. Hendelis un A. Skarlatti. Sākot ar 2024. gada septembri, māksliniece būs vēsturiskās dziedāšanas pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Īles baznīcas fonds
Īles baznīcas atjaunošanas darbos līdzējuši cilvēku un uzņēmumu ziedojumi, padomi un darbs. Arī turpmākos darbus Īles luterāņu baznīcas fonds cer turpināt ar līdzcilvēku iesaistīšanos. Šajā darbu starpposmā sakām paldies ikvienam, kurš ir atbalstījis Īles baznīcas atdzimšanu. Arī Tu vari palīdzēt, ziedojot Īles Luterāņu baznīcas atjaunošanai! Ziedošanai ir nodibināts Īles Luterāņu Baznīcas fonds (Reģ. nr. 40008312119). Ziedojot nodibinājumam, uz ziedotāju / uzņēmumu attiecas tie paši nodokļu atvieglojumi, kas attiecināmi par jebkuru citu labdarību.
Ziedojumi
Īles luterāņu baznīcas fonds
Reģ. nr. 40008312119
LV34UNLA0055002844303
Mērķis – Īles baznīcas atjaunošana
Kontakti
Akustiskā koncertzāle ĪLE
Zemgalē top jauna kultūrvieta – saglabājot Luterāņu baznīcas funkciju, no jauna rodas akustiskā koncertzāle “Īle”. Koncertzāles interjeram par pamatu ir izvēlēts atskats uz 18. gadsimta otrās puses agrīno klasicismu, kurā jaušamas arī zināmas baroka un rokoko tradīcijas.
Ar SIA “Knauf” atbalstu un nodrošinājumu ir izveidoti Īles luterāņu baznīcas priekšmetiski telpiskā vide, kas būs emocionāli pacilājošs fons draudzes sakrālajiem pasākumiem un vienlaikus būs arī funkcionāli un estētiski piemērota vieta muzikālām norisēm – ietilpība līdz 200 vietām. Īles luterāņu baznīcas atjaunošanas pirmo kārtu plānots pabeigt 2022. gada novembrī.
Akustiskā koncertzāle “Īle” pilnvērtīgu darbību uzsāks 2023. gadā. Koncertzāles darbības pamatā būs pasaules valstu nacionālā mūzika. Ik gadu koncertzāle kļūs par kādas tautas kultūras rezidenci. 2023. gads plānots vācu zīmē – Vācu rezidence Īlē. Reizi mēnesī tiks organizēts vācu mūzikas koncerts, sākot ar nacionālās mūzikas rašanās pirmsākumiem, beidzot ar mūsdienām. Līdztekus koncertiem, plānotas vācu mākslinieku izstādes, meistarklases, semināri, kas saistīti ar vācu kultūras mantojumu un šodienu gan Latvijas, gan pasaules kontekstā. Jau šobrīd 2023. gadam ir aizrunāti fantastiski mūzikas mākslinieki un kori ar savām koncertprogrammām.
Kalendārs
Brīnumi Īlē turpinās – pirmie starptautiskie mākslinieki
Pirms gada uzsāktie atjaunošanas darbi tuvojas noslēgumam. Dievnamam tikko uzlikts jauns jumts un jau nākamā gada sākumā sāksies Akustiskās koncertzāles ĪLE pirmā sezona.
Šī gada 20. augustā plkst. 20.00 Akustiskajā koncertzālē ĪLE viesosies Berlīnes Šaritē koris Charité Chor Berlin ar māksliniecisko vadītāju Adrianu Emans. Koris uzstāsies kopā ar Jauniešu kori BALSIS, mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, diriģenti Kamila Siliņa un Georgs Zujevs. Berlīnes Šaritē koris atskaņos vācu klasiķu Fēliksa Mendelszona, Roberta Šūmana un Alberta Bekera mūziku, Jauniešu kora BALSIS izpildījumā skanēs Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa, Andra Sējāna, Jāzepa Vītola un citu komponistu kormūzika. Abi kori kopā dziedās latviešu tautasdziesmu Ārija Šķepasta apdarē Es gulu, gulu.
Berlīnes Šaritē koris savas pastāvēšanas 10 gados ir ieguvis nozīmīgu vietu Vācijas koru kultūras paletē. Koris regulāri organizē koncertus Berlīnē, piedalās konkursos, pasūta jaunu mūziku, tiek aicināts uzstāties starptautiskā mērogā, sadarbojas ar citiem mūziķiem, Bābelsbergas filmu orķestri.
Koncerti ar ārvalstu mūziķu dalību Akustiskajā koncertzāle ĪLE turpmāk būs regulāri, mēneša pirmajā sestdienā.
Koncertu organizē SIA “Balsis” sadarbībā ar Īles luterāņu baznīcas fondu.
Biļetes “Biļešu Paradīze” kasēs un bilesuparadize.lv.
Tuvākie koncerti Akustiskajā koncertzālē ĪLE 2023. gadā:
2. septembris, SCHOLA CANTORUM RIGA, gregoriskie dziedājumi
7. oktobris, MAGNIFIKĀTS. BAHS. ĪLĒ., Johana Sebastiana Baha Magnifikāts
Berlīnes Šaritē koris Latvijā uzstāsies arī koncertā “BALSIS zīmju valodā. Dziesmu svētki” 21. augustā Mazajā ģildē, Rīgā.
Paldies!
SIA “Knauf”, personīgi Andrim Veinbergam
SIA “Knauf Isolation”, personīgi Mārtiņam Ozolam
SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”, personīgi Agnim Bērziņam
SIA “Primekss”, personīgi Jānim Ošlejam, Agrim Kaļķim, Gintam Ozolam
SIA “Uponor Latvia”, personīgi Emīlam Madžulim
SIA “IDK”, personīgi Kristapam Caram, Aināram Veinbergam
SIA “Tenax”, personīgi Maratam Ņevarovskim
SIA “DAW Baltica” (Caparol), personīgi Edgaram Batčkaram
SIA “Dobeles dzirnavnieks”, personīgi Kristapam Amsilam
SIA “i2”, personīgi Kristam Šlokenbergam
SIA “AIDACO CONSTRUCTION”
AS “Latvijas finieris”, personīgi Uldim Biķim
SIA “Schneider Electrics Latvia”, personīgi Andrim Krūmiņam
SIA “Velve M.S. Tehnoloģijas”, personīgi Agrim Kreisleram un Tomam Kreisleram
Rīgas Mākslas un mediju tehnikumam, personīgi direktoram Gvido Zilūzim, Arvīdam Verzam, Gunitai Ķēniņai, Sandrai Miklaševičai
Rīgas Celtniecības koledžai, personīgi Normundam Grīnbergam
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, personīgi Elvīrai Mantrovai
SIA “Baltic Candles Ltd.”
Armands Liede
Artūrs Lapiņš
Ināra Heinrihsone
Andris Dlohi
Aija Ziemeļniece
Imants Lancmanis
Ojārs Spārītis
Annija Paula Vucāne
Guntis Safranovičs
Mārcis Ļaksa
Aldis Resnis
Lita Bergmane
Ilona Brūvere
Anita un Greiems Andersoni
Baiba Dominy
Ainārs Krūmiņš
Baiba Pole
Īles ev. lut. baznīcas draudzei,
Latvijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai,
Īles Tautas namam,
Dobeles novada pašvaldībai
Jauniešu korim BALSIS
LU Akadēmiskajai bibliotēkai
Lielākie ziedotāji:
SIA “Latvi Dan Agro”, personīgi Ilvaram Strazdiņam
Jānis Brauns
Vilnis Strēlis
Ziedotāji:
Ieva Numure
Ivo Briedis
Inta Jansone
Ilze Bērziņa
Valērijs Igovens
Gatis Eglītis
Ligita Zandovska
Inese Zandere
Andrejs Vasiejevs
Guntis Vaivods
Olga Dreģe
Zane Dreģe
Artis Ramutis
Sarmīte Pāvulēna
Sandra Strēle
Agita Ikauniece-Rimševiča
Madara Brikmane
Inga Siliņa
Karina Zandersone
Inta Jansone
Modra Vāvere
Ieva Pozņaka
Ildze Grundmane
Anrijs Paplovskis
Lūcija Dalbiņa
Ivars Tiesnesis
Īles pagasta vēsture
Īles pagasts ir bagāts ar akmens laikmeta, agrā un vēlā dzelzs laikmeta arheoloģiskajiem atradumiem, tajā skaitā arī apbedījumiem, kas liecina par teritorijas apdzīvotību senatnē.
Daži no tiem konstatēti arī pie Īles muižas un baznīcas. Pirmās liecības rodamas jau akmens laikmetā ap 2000. gadu p.m.ē., tomēr vairāk liecību atklātas vēlākos laika posmos. Atradumiem bagāts ir Īles Gailīšu kapulauks, datējams ar laika posmu no 1. līdz pat 13. gadsimtam. Arheoloģiskie izrakumi veikti 1930. gadā (H. Moora vadībā) un 1934. gadā (R. Šņores vadībā). Izpētīti 3 uzkalniņi. Ticot aizkapa dzīvei, mirušajiem līdzi dotas bronzas rotas (saktas, aproces, kaklariņķi u.c.) un dzelzs darbarīki (cirvji, naži, kapļi u.c.). Konstatētas arī ugunskuru vietas. Kapulauks raksturo tipisku baltu kultūru, apbedīti tiem piederīgie zemgaļi.
Atrasto senlietu skaitā ir arī 11.- 12. gs. sudraba stienīši, 12. – 13. gs. bronzas un sudraba pakavsaktas un gredzeni.
Blakus Spārnu ezeram atrodas arī sens zemgaļu pilskalns – Spārnu pilskalns. Tas ir apmēram 30 metrus augsts, iegarenu formu. Kalna malas ir neparasti stāvas, gandrīz 45° leņķī, kas zemgaļu pilskalnos ir retums. Apdzīvots no 9. līdz 13. gadsimta beigām, kad tika nopostīts Livonijas krusta karu laikā. Šis pilskalns tiek identificēts kā Spārnenes pilsnovada pārvaldes centrs. Spārnene – zemgaļu pilsnovads, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra Rīgas arhibīskapijas domkapitulam.
Īles muižas tagadējā ēka
Tā celta laikā no 1854. līdz 1856. gadam O. fon Hērnera uzdevumā kā simetriska villas tipa ēka ar diviem torņiem. Torņi bija efektīgs ainavas risinājums, kas no tālienes pakalnā esošajai ēkai piešķīra cēlu skatu.
Pēc agrārās reformas 1920. gadā muižas austrumu daļa tika nodota pagasta skolas vajadzībām, bet pārējā daļā dzīvoja muižas zemes rentnieki. No 1930. līdz 1931. gadam pils tika pielāgota sanatorijas vajadzībām, tādēļ tika nojaukts tās tornis pie ziemas dārza. Pils cieta Otrā pasaules kara laikā – gāja bojā otrs pils tornis, cieta pils labais spārns. No 1945. līdz 1975. gadam šeit atradās tuberkulozes sanatorija ,,Īle”, no 1976. gada līdz 1992. gadam – slimnīca narkomāniem un hroniska alkoholisma slimniekiem.
No 1992. gada – Sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centrs ,,Īle”, no 2002. gada – Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs ,,Īle”, no 2004. gada -Sociālās aprūpes centrs ,,Īle”. 2010. gadā aprūpes centrs tika pārcelts uz Lielbērzi, un šobrīd pils ir pamesta.
21. gadsimts
2016. gada 10. jūnijā Baznīcu nakts ietvaros diriģents Ints Teterovskis un Jauniešu koris BALSIS Īles evaņģēliski luteriskajā baznīcā sniedza koncertu un atklāj Īles baznīcu no jauna, atverot to apmeklētājiem pirmo reizi vairāk kā 50 gadu laikā. Sadarbībā ar Auces novada pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem radusies cerība dievnamu atjaunot, tādēļ koncerta ietvaros tika vākti ziedojumi Īles evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanai. Uz baznīcu pārvests un koncerta noslēgumā simboliski tiek iezvanīts arī 1945. gadā uzstādītais Īles dievnama zvans.
Arī 2022. gadā turpinās Īles luterāņu baznīcas atdzimšana. Pēdējo mēnešu laikā tajā ieguldīts milzīgs darbs, un 2. jūlijā, uz brīdi verot dievnama durvis, bija iespēja atklāt atjaunošanas darbu pirmajā posmā līdz šim paveikto un piedzīvot Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes “Dievs, Tava zeme deg” atskaņojumu. Koncertā piedalījās ērģelnieks Aigars Reinis, baritons Rihards Mačanovskis, tenors Viesturs Jansons, Jauniešu koris BALSIS, Ints Teterovskis un Kamila Siliņa.
Teksta sagatavošanā izmantoti Annijas Vucānes apkopotie materiāli no Latvijas vēstures institūta apgāda, Dobeles rajona mākslas pieminekļu nodaļas, Īles pagasta teritorijas attīstības plāna, M. Putniņa “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē”, G. Janaiša “Auce tevi vārdā sauc”, T. Kalmeiera “Evanģēliskās baznīcas un Kurzemes sludinātāji”, G. Mindes vēsturiskās izziņas par Īles baznīcas būvvēsturi, J. Dēringa ziņojuma, www.zudusilatvija.lv un www.letonika.lv
20. gadsimts
Īles dievnams ir vienīgā baznīca Zemgalē, kas izpostīta 1905. gada revolūcijas laikā. Naktī no 31. jūlija uz 1. augustu baznīca tika aizdedzināta. Smagi cietusi visa iekšpuse, interjers un inventārs. Tomēr drīz pēc tam muižas īpašnieks Ruds fon Herners to licis atjaunot, un 1908. gada 26. oktobrī baznīca tikusi atkārtoti atklāta. Tika izveidots jauns altāris – vienkāršāks, smagnējās formās. Sienas daļa aiz altāra krāsota, daļēji saglabājusies arī mūsdienās. Uz vienkāršā fona joprojām izceļas greznie kroņlukturi. 1926. gadā tika uzstādīts jauns bronzas zvans, ko 1942. gadā rekvizēja vācu karaspēks, savukārt altāra retablā 1929. gadā tika ievietota J. Vītola glezna ”Kristus debesbraukšana”.
Pēc tam baznīca darbojusies līdz Otrā pasaules kara beigām. Kara gaitā tā tika izpostīta tik lielā mērā, ka draudze tā arī nespējusi to pilnībā atjaunot. Daļēji nopostīts arī baznīcas tornis un saplēsta altārglezna. Pēc Otrā pasaules kara baznīcas tornī tika novietots Jaunauces nopostītās baznīcas zvans ar uzrakstu: “Geg. V. Bochumer Verein, Bochum Jaunauces draudze 1929. g.”.
Pēckara gados baznīcā uz laiku tika turēti lopi, grīdas tika izlauztas un baznīca izlaupīta. Dievnams slēgts kopš 1945. gada. Kad 1965. gadā piespiedu kārtā likvidēja Īles draudzi, baznīcā, lai arī tā bija izpostīta, tika paredzēts ierīkot muzeju, vēlāk klubu un sanatorijas noliktavu. Baznīcas tornim tika nojaukta augšējā daļa un uzlikts divslīpju jumts.
Draudzes telpā iesākta starpsienas būvniecība un sakristejā ierīkots dzīvoklis, tomēr iesāktās pārbūves netika pabeigtas. Baznīcas zvans tika pārvietots uz dzīvojamo māju pagalmu, lai netiktu nozagts no tukšā dievnama. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados tika atjaunota Īles draudze, un dievnams atkal nonāca tās īpašumā. Līdz mūsdienām saglabājušās vien baznīcas sienas un iekšpusē atsevišķi gleznojumi uz tām.
Blakus Īles baznīcai atrodas arī Īles kapi, kuros apbedīts Krišjāņa Barona tēvs Juris Barons, par ko vēsta 1985. gadā atklātais piemiņas akmens ar uzrakstu: “Šeit Īles kapos atdusas Latvju Dainu autora Krišjāņa Barona tēvs Juris Barons”.
K. Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemē, Struteles muižā, Jura un Enģeles Baronu ģimenē. Viņš bija astotais bērns. Agrīnās bērnības dienas viņš pavadīja Īles muižā, uz kuru barons Herners pārcēla viņa tēvu par vagaru.
18. - 19. gadsimts
Pēc G. K. fon Netelhorsta nāves mēra laikā par vienīgo mantinieci kļuva viņa meita Juliana. Viņa apprecējās ar savu brālēnu Georgu Frīdrihu fon Fītinghofu – Šēlu, kurš 1711. gadā kļuva par Īles muižas baronu. Lielā Ziemeļu kara un mēra laikā 18. gadsimta pirmajā ceturksnī Īles muiža un baznīca bija smagi cietusi un izpostīta. Tieši ar G. F. fon Fītinghofu – Šēlu saistāms Īles uzplaukums.
Pakāpeniski tika atjaunotas muižas ēkas un baznīca, vairota labklājība. Šajā laikā Īles draudzi vadīja mācītājs Johans Musmans II, kurš vienlaicīgi bija arī Vecauces draudzes mācītājs. 1749. gadā Īles muižu pārņēma G. F. fon Fītinghofa – Šēla vecākās meitas vīrs Dītrihs Vilhelms fon Herners. No šī brīža līdz pat 1920. gada Latvijas Republikas agrārajai reformai muiža atradās Herneru dzimtas īpašumā.
Gandrīz 100 gadus vēlāk, 1868. gada rudenī, pēc Īles muižkunga pasūtījuma baznīcu apskatīt devās ievērojamais vēsturnieks un mākslinieks Jūliuss Dērings, kurš pēcāk sniedza par to atzinumu. Tajā aprakstīti atradumi, kas sniedz ziņas par baznīcu vēl 18. gadsimtā – ap 1750. gadu baznīcā notikuši plaši remontdarbi, 1752. gads iekalts baznīcas vējrādī, zem tā arī Fītinghofu un Herneru dzimtu iniciāļi.
Savukārt uzraksts aiz altāra liecina, ka remontdarbi turpinājās arī 1765. gadā. To laikā tapusi arī jauna altārglezna. Par veco altārgleznu, ko J. Dērings baznīcas apskates laikā atradis bēniņos, viņš min, ka tā esot bijusi sliktas kvalitātes. Kopš 1767. gada Īles draudzi apkalpoja Lielauces mācītājs, un Īles baznīca skaitījās tās filiāle. Šajā laikā tapis arī senākais Īles baznīcas attēls – Johana Kristofa Broces 1795. gada Īles panorāmas zīmējums.
Senākais Īles baznīcas apraksts saglabājies no 1835. gada februāra. Tajā aprakstīts baznīcas izskats un inventārs. Tā bijusi ķieģeļu ēka ar vienu torni, sienas gan no ārpuses, gan iekšpuses klātas ar kaļķa apmetumu. Celtnei bijis dakstiņu jumts un divas ieejas – centrālās durvis un sānu ieeja, augsti logi. Dievnamā esot draudzes telpa, vieta korim, kancele, kas atradās kreisajā pusē, tai blakus biktskrēsls un ieeja sakristejā. Ēkas austrumdaļas sienas augšpusē pie jumta virs sakristejas bija izveidots neliels pusaploces logs, kas apgaismoja altāri.
Tornim bija 3 stāvi, nelieli logi un lūkas, divi misiņa zvani. Pie piederumiem minēti vairāki sudraba kristāmie piederumi, upurtrauks ziedojumiem, dziesmu grāmatas vācu un latviešu valodās, kā arī altārsega ar zelta izšuvumiem. Aprakstīts, ka baznīca esot sliktā stāvoklī, birstot apmetums, bojāts jumts, bet remontdarbi jau esot sākti. 1849. gadā tie vēl turpinājušies, tad tikušas iebūvētas arī jaunas ērģeles ar gotisku prospektu, kuras darinājis slavenais Liepājas ērģeļmeistars Kārlis Hermanis. Ilgus gadus par Īles mācītāju kalpoja Augusts Raisons (no 1837. līdz 1878. gadam), vienlaikus esot arī Vecauces un Lielauces mācītājs.
1866. gadā muižas īpašnieks Otokārs Francis Johans fon Herners pats izveidojis baznīcai jaunu altārgleznu “Kristus”. Savā baznīcas apskates ziņojumā J. Dērings min, ka glezna tika veidota pēc slavenā dāņu tēlnieka Bertela Torvaldsena Kristus skulptūras parauga. Altāris bijis rokoko stilā, ar lielām, gandrīz cilvēka auguma kokā izgrieztām figūrām. Centrā atradusies altārglezna. Savukārt kanceles apakšējai daļai bijusi īpaša biķera jeb kausa forma. O. fon Herners mira 1880. gadā un tika apbedīts Īles kapsētā blakus baznīcai. Vēlāk J. Dērings savu ziņojumu papildinājis, ka 1884. gadā baznīca atkal piedzīvojusi remontdarbus, un 1888. gadā ziņojums ticis publicēts.
Papildus informāciju par remontdarbiem un baznīcas aprakstu sniedz arī vēsturnieka Teodora Kalmeiera Īles apraksts, kurā tiek minēts, ka šo remontdarbu laikā baznīca tikusi arī paplašināta – nu jau baznīcā ietilpība 400 sēdvietas.
16. - 17. gadsmits
Baznīcas vēsturi nevar skatīt atrauti no muižas vēstures. Pirmās ziņas par muižu rodamas 1530. gadā, kad Vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņojis Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam fon Netelhorstam.
Izlēņotās teritorijas vēlāk tika paplašinātas, un jau 16. gadsimtā Z. fon Netelhorsts lika pamatus Īles muižai. Ar Netelhorstu dzimtu saistāma arī Īles baznīcas dibināšana.
pirmie dati, kas apliecina baznīcas eksistenci, saistāmi ar 1682. gadu. Īles muižu tad bija mantojis Z. fon Netelhorsta dēls Francis Frīdrihs fon Netelhorsts. Tā paša gada septembrī nomira viņa otrā sieva Lovisa Šarlote fon der Reke un uzreiz pēc tam arī viņu jaundzimusī meita. Šajā laikā bija pieņemts cienījamākos draudzes locekļus apbedīt baznīcas kapenēs zem altārtelpas. Māte kopā ar meitu Īles baznīcas kapenēs tika apglabāta 13. septembrī. Vīru – atraitni, un mirušās ar savu klātbūtni pagodināja arī Kurzemes hercogiene Sofija Amālija – Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira Ketlera pirmā sieva. Ar 1686. gadu ir datēti divi zināmie baznīcas zvani, kurus izgatavojis Gerhards Meijers. Viens no zvaniem bijis lielāks, otrs mazāks, abus rotāja vienādi uzraksti vācu un latīņu valodā:
Soli Deo Gloria / Dievam slava
Frantz Friedrich von Nettelhorst / Francis Frīdrihs fon Netelhorsts
Kon. Rit. Erbherr der Ilischen guter / Kar. bruņ. Īles muižu dzimtīpašnieks
Me fecit Gerhard Meyer in Riga / Mani izgatavoja Gerhards Meijers Rīgā
Anni 1686 / 1686. gadā
G. Meijers izgatavojis zvanus daudzām baznīcām Latvijas teritorijā. Zvanus baznīcai dāvināja muižas īpašnieks un baznīcas patrons F. F. fon Netelhorsts. Tajā pat laikā bija uzcelts arī baznīcas tornis. Saskaņā ar testamentu 1694. gadā Īli mantoja F. F. fon Netelhorsta dēls Georgs Kristofs fon Netelhorsts. Pirmais zināmais Īles draudzes mācītājs bija Johans Heinzins II, kurš vadīja draudzi no 1699. līdz 1704. gadam. Īles baznīcas arhitektoniskais risinājums ir līdzīgs citu 17. – 18. gadsimta Zemgales dievnamu tradicionālajai arhitektūrai.
Teika par ĪLES izcelšanos
Kur tagad atrodas Īle, tur agrāk bijusi cūku nora. Kāds zēns tur ganījis cūkas. Te pēkšņi viņam paslīdējusi kāja, un zēns iekritis kādā caurumā. Kad zēns telpā sācis labi apskatīties, viņš redzējis divus mednieka ragus, kuri stāvējuši pie sienas. Nedz durvis, nedz arī citi priekšmeti šai telpā bez mednieka ragiem nav bijuši.
Zēns piegājis un uzpūtis vienu ragu. Tas noskanējis “ī-ī”. Uzpūtis otru – skanējis “lē-lē”. Zēns uzreiz iesaucies: “Ā! Es esmu Īlē!”. Pils acumirklī pacēlusies, un zēns no pārsteiguma un bailēm sastindzis un pārvērties par nedzīvu skulptūru.
Notikumu arhīvs
02.06.2016. – Baznīcu nakts 2016
02.06.2017. – Baznīcu nakts 2017
07.06.2018. – Koncerts “Mīlestība”
07.06.2019. – Baznīcu nakts koncerts
30.05.2020. – Muzikālais svētbrīdis
01.08.2021. – Skanošās fotoizstādes “Klusuma aug(ļ)i” atklāšana
01.08.2021. – 15.08.2021. – Izstāde “Klusuma aug(ļ)i”
02.07.2022. – Koncerts “Tālāk uz priekšu, tālāk uz augšu”
27.05.2023. – Koncerts “Ieraugi nedzirdēto. Dziesmu svētki“
20.08.2023. – Īle. Balsis. Šaritē
